Šķiet ir pagājis ļoti ilgs laiks kopš esu tā rakstījis. Īsti jau neko negribās stāstīt par to kas notiek un nenotiek. Šķiet - man vienmēr ir bījušas problēmas izrādīt savas jūtas. Pēdējās dienas jūtu kā sirds ir aizpeldējusi no savas īstās vietas. To var izskaidrot tikai ar to ka man atkārtojās
pneimotorakss. Tiem kas šķiet nezina, tad 24decembrī nokļuvu slimnīcā ar spontānu pneimotorakssu. 50% gadījumos šī štele atkārtojās un diemžēl, man viņš atkārtojas. 1dien uz rengenu un es jau stabili zinu ka atkal slimnīca. Lai nu ko es šajā pasaulē pazīstu, tad tas ir mans ķermenis. Pēdējo nedēļu dungoju vienu dziesmiņu un šodien kaut kā īpaši atcerējos no zila gaisma gan izpildītāju gan nosaukumu. Love it. Ja nu kādam interesē tad spied
šeit. Biju ciemos pie Omes - lai nu kā negribās ticēt bet ome jau ir veca un jācenšās izmantot viss tas laiks kas ir palicis. Cik gan daudz mēs zinam par saviem vecākiem un vecvecākiem. Es gribu uzzināt visu. Šodien man galvā iezogas Apelsinze.
Peace out.